Kurš patiesībā saimnieko Tavā Facebook kontā - Nils Ušakovs vai Raivis Dzintars?
Neīstas ziņas. Interneta troļļi. Hibrīdkarš. Šie ir tikai daži no jēdzieniem, kuri ar mediju un politiķu palīdzību pēdējo gadu laikā ir ienākuši lielas sabiedrības daļas ikdienā. Šodien interneta vide ir kļuvusi par kaujas lauku, kurā par tās lietotāju uzmanību un uzticību cīnās dažādi politiskie spēki un idejas. Daži to dara atklāti, parakstoties zem saviem vārdiem, citi savus mērķus mēģina sasniegt anonīmi vai slēpjoties aiz rūpīgi dizainētām maskām, bet vēl kāds viltīgi kombinē abas šīs metodes. Šī raksta mērķis ir aicināt lasītājus iesaistīties šo maskēto propagandistu identificēšanā un atmaskošanā.
Kas īsti notiek? Izmantojot to, ka interneta lietotāji mīļuprāt dalās ar informāciju, kas šķietami atbilst to pārliecībai, nemēģinot pārbaudīt tās autentiskumu un iedziļināties tās avotos, veikli ļaudis rada politiska, ekonomiska vai vienkārši sadzīviska rakstura saturu (jokus, bildītes, infografikas, uzsaukumus), kas tā vien prasās, lai mēs ar to padalītos ar visiem saviem draugiem. Kā piemērs, pēdējo mēnešu laikā kā sēnes pēc lietus internetā ir sadīguši virkne resursu, kuru pamatuzdevums ir vai nu kritizēt valdību, vai, gluži otrādi, apliet ar mēsliem tās politiskos oponentus. Visbiežāk to publicētā informācija ir labākajā gadījumā glīti iepakota puspatiesība, bet nereti - atklāti meli, kurus iekarsušais interneta lietotājs steidz padot tālāk visiem, kuri ir gatavi viņu uzklausīt. Rezultātā (protams, ka šis nav vienīgais iemesls) notiek tādi brīnumi kā Brexit, Tramps, Kaimiņš, Grigule, un tad atliek vienīgi plātīt rokas un brīnīties - “kurš par to visu ir nobalsojis?”.
Kā likums, šādi resursi ir pilnībā anonīmi vai slēpjas aiz “pilsoniskās iniciatīvas, kura baidās no varas atriebības, tāpēc neatklājas”, tie labprāt pārpublicē ideoloģiski atbilstošo saturu viens no otra, un kategoriski noliedz jebkādu politisku zemtekstu savā darbībā. Tas gan vairākiem no šiem pseidoportāliem neliedz pēkšņi vienlaicīgi sākt aģitēt, piemēram, par Saeimas atlaišanu. Bieži šādi resursi sākotnēji izplata pavisam nekaitīgu, izklaidējošu saturu, tikai pirmvēlēšanu laikā atklājot savu īsto seju. Tā piemēram, populārais (150 000 sekotāju) Facebook joku kanāls “Toma Joki” nu pārvācies dzīvot zem tomajoki.nozagts.com, tā ģenerējot apmeklējumu valsts varu kritizējošam un ne pārāk slēpti Putina varoņdarbus atspoguļojošajam resursam Nozagts.com. Un šādu piemēru netrūkst. Skandāli, Как-то так, Tautasbalss, Paldies Jēzu. Ukradeno, Pietiek - tie ir tikai daži no neskaitāmajiem web, Facebook un Twitter kanāliem, kuri savai auditorijai atklāti nestāsta, par ko iestājas un kas ir to finansējuma avots.
Vai tas nozīmē, ka visi interneta izklaides vai ziņu kanāli patiesībā mūs zombē mīlēt Ušakovu, kailām krūtīm un prievīti ap kaklu stāties blakus Dzintaram lāpu gājienā, vai arī pievienoties Viņķelei un rosināt Saeimu pieņemt Partneratiecību likumu? Protams, ka nē. Taču ir virkne tādu, kas to dara. Atklāt šo manipulatoru īsto autoru un finansētāju identitātes ir grūti, taču ne neiespējami. Manuprāt, būtu tikai godīgi izveidot tādu nelielu propagandas resursu reģistru un tajā apkopot pieejamo informāciju par to, kas aiz katra no tiem stāv.
Tāpēc, ja Tev pamatotas aizdomas, ka kāds no populāriem, bet anonīmiem (LSM vai Vesti Segodna iesūtīt nevajag) interneta resursiem - portāliem, Facebook vai Twitter kontiem patiesībā ir kāda politiska spēka izveidots aģitinstruments, liec komentāros vai atsūti man e-pastu uz janis.polis [@] ardomu.lv, un es to pievienošu sarakstiņam. Tāpat, ja Tev ir kāda informācija (vēlams, pārbaudāma) par to, kas slēpjas aiz rakstā jau pieminētajiem vai vēl nepiefiksētiem resursiem, droši sūti to uz augstākminēto e-pastu. Kopīgi mēģināsim iesūtīto pārbaudīt un publiski apkopot, lai katrs pats var izdarīt savus secinājumus, un lai citreiz ir uz ko atsaukties, kad kāds paziņa feisbukā šēro muļķības. Protams, ka anonimitāti privātajiem iesūtītājiem garantēju.
Noslēgumā jāpiebilst, ka man šķiet pilnīgi ok, ka interneta vidē notiek politiskā aģitācija. Tas, kas man šķiet nepieņemami, ir, ka tā notiek anonīmi, manipulatīvi, un ārpus likumos noteiktā rāmja. Man nepatīk, ka ar mani manipulē. Vēl vairāk man nepatīk, ka dēļ vairākuma nevēlēšanās iedziļināties, mums ir viss potenciāls pēc nākamajām vēlēšanām attapties ar masīvu “WTF?” sajūtu. Ja arī Tu jūties līdzīgi - padalies, piedalies un citādi līdzdarbojies.
Update:
Lūk, arī pirmā daļa pētījumam:
Kas slēpjas aiz Toma Jokiem un Nozagts.com?
Un te - otrā:
Protesti.lv - pārtībomža un Latvijā aizliegtu organizāciju aktīvistu rokās!
P.S. Man nav nekādas saiknes ne ar vienu no politiskajām partijām vai kustībām. Es nezinu, par ko balsošu nākamajās vēlēšanās. Viss fleims par manu aganžētību tiks brutāli dzēsts. Tieši tas pats notiks arī ar atklātiem troļļiem, dezinformatoriem un citiem asprāšiem. Jūsu vieta ir TVnetā :)
Pēdējo mēnešu laikā Latvijas interneta vidē ar jaunu sparu ir uzliesmojusi sērga, ko jau cerīgi biju norakstījis kā izzudušu - baneri, kas ielādējoties automātiski atskaņo arī skaņas celiņu.
Atsākot rakstīt blogu, es pieņēmu lēmumu nepārnest iepriekšējā 
